X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Proza
Bēgšana no tuneļa
Autors - Jānis Šišlo
  
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Tunelis zem galvenās ielas plūda kā upe. Cilvēki, samalti pelēkā straumē, atgādināja iepauzētu filmas kadru – bezgalīgas mainības vidū nemainīgu attēlu. No dzīvas miesas izgrieztu pūstošu augoni. Atslēgtās sirdsapziņas aizstājušais ciparu saprāts pavēlēja tiem reaktīvā ātrumā ieņemt centrus, jo centri pievilka vienādos – te viss izrādījās vienāds.
Veca pasaka par mīlestības pārņemtajiem, vēl nenoburtajiem dīvaiņiem stiprināja tikai dažus – arī ratiņos sēdošo ķermeni, kurš mēmi liecināja par labo. Tieši labā tik ļoti pietrūka šiem brīnumā radītajiem brīnuma noliedzējiem. Viņš veltīja pieskārienu katram, pats būdams lieks. Esot mierā ar visu, viņā atvērās neredzama pasaule. Tā eksistēja tepat līdzās, bet vienlaicīgi atradās ļoti tālu projām, kur iekļūt varēja tikai brīvie.

Reiz mani burtiski uzgrūda viņam virsū. Es nokritu amputēto kāju priekšā brīdī, kad kāds pretīgs tips, izrāvis pavisam aukstai un nemīlīgai vecenei somiņu, izskrēja no tuneļa. Ļaunā valdnieka Gadžeta izraisītajā komā snaudošais bars pat nepamirkšķināja – tuneļa šķietamā kustība turpinājās. Vecene attālinājās un pazuda skaņu un smaku jūklī.
Ubags kā šīs neapskaužamās realitātes piemineklis manā priekšā pēkšņi izgaismojās visās varavīksnes krāsās. Es taustīju sāpīgo sprandu – trieciens pamatīgi mainīja manu apziņu. To, ko gudrie sauc par apziņas traucējumiem, nācās šoreiz piedzīvot pilnā mērā, bet šie traucējumi nemaz netraucēja.
Līgojoties piecēlos un līdzīgi zivij plātīju muti, bet skaņa pār lūpām nenāca. Ubags, kurš vienmēr licies guļam, skatījās manī ar gaišu skatienu. Ar divām skaistām acīm, kas mirdzēja spožāk par dārgakmeņiem. Bez valodas tās pildīja šo tukšo, īstu dvēseļu pamesto kapsētu, un es sapratu pilnīgi visu, ko tās man gribēja teikt. Kā pārbaudīdams manas uztveres asumu, pavērās arī viņa bezzobainais smaids, kas kontrastēja ar sistēmas vergu perfektajiem smīniem. Valoda neraisījās, vien klusums diktēja noteikumus tālākai rīcībai.

Ratiņu riteņi klaudzēja uz trotuāra plāksnēm, kad es atkal atgriezos parastajā un pierastajā miesas apvalkā. Pie sarkanās gaismas mēs šķērsojām ielu. Sagrābis rokturus lavierēju starp auto taurēm, divkājaino zombiju ņirgām un spļāvienu šaltīm. Naids? Nē, tikai neizturamas alkas paskatīties ārpus zināmā robežas, uzlaužot šīs pilsētas biezo nocietinājumu restes.
Arī mans jaunais draugs negulēja. Viņš pie sevis murmināja mantru par to, ka jābēg. Visu laiku es dzirdēju šo “jābēg”. Laternas spīdēja, spranda neganti sāpēja, bet es jutu, tātad apziņas stāvoklis uzlabojās. Tā mēs “nolidojām” neskaitāmas izrāviena jūdzes līdz pat pilsētas robežai, kamēr ar lāzera stariem nesaudzīgi durošās laternas pārstāja izdarīt spiedienu. Smieklu jūra vēlās pār mūsu lūpām, un tai brīdī nebija neviena priecīgāka par mums.

Viss pretdabiskais urdījās jau aiz muguras, bet mežā gaidīja miers. Kā sasviedrēts līķauts izplēnēja pēdējā pilsētas trauksme. Līdzīgi dūmiem tā iesūcās atpakaļ kodīgajā drēbē, kurā kārta krājās uz kārtas un gatavojās uzsprāgt. Arī norīvētie papēži kļuva tulznaini, un es tos iegremdēju grāvī.
Mēs divi šeit bijām savējie pa īstam, jo cauri mums plūda mežs. Neko arī nevajadzēja skaidri noformulēt vai pakļaut analīzei – sapnis pastāvēja neatkarīgi no cilvēka gribas. Caur sapni nāca vēlme roku pirkstus pastiept pretī devējam, kurš čiekurotiem egļu zariem tās satvēra.
Tikai tagad uzmetu skatu sava ceļabiedra plaukstām. Kreisajā kaut kas trīcēja un milza. Sākumā tā kļuva liela un mīksta, pēcāk pieņēma gatava ķirbja izmērus. Tā nobrieda pilnībā un lēni kā puķe vērās vaļā.
Divu centu monēta rotēja kā vilciņš, kamēr izurba pamatīgu caurumu plaukstā, kura nu jau atgādināja milzīgu spuru. Pa pusei putnēns, pa pusei zivs, bet monētas vietā debesīs iespurdza radība, kādu neizdomāt pat centīgākajam fantastam.
Brīnums lika klusēt, kad pie zvaigžņotajām debesīm, no šīs dzirksteles šķilts, parādījās pilnmēness tieši divkapeikas vērtībā.

Mēnesnīca iekrita mana drauga skumjo acu zilgmē, un tās sudrabojās dīvainā gaismā. Blakus klusumā dzīvnieku soļiem pārvietojās neredzamo karavīru gari no senām ciltīm. Tie sūtīja izlūkus uzzināt, kas mēs esam. Kaut bijām savējie, viņi mūs iepazina katrreiz no jauna. Neviens cits nenojauta un nemaz nevarēja nojaust šādas tikšanās nopietnību. Un te nu tā stāvēja atslēgta – zināmā robeža, kurai pārkāpt alku visu līdzšinējo dzīvi.
Mana drauga, iespējams, vispār nebija – viņš tā arī nomira kā guļošs akmens tunelī, taču viņa astrālais ķermenis paguva būt visur – tik vitāls tas bija. Fiziski ceļot pieprasīju es, un viņš, vecais viltnieks, aizvadīja mani līdz šim mežam.
Nāve sīciņiem adatas dūrieniņiem tipināja blakus, kad gājām gar skaidrības aku. Mūsu visu nāves zināja nolikto laiku, un nu arī mēs, skaidrības veldzēti, iepazinām nāvi.
Akas apsargāja, bet ne jau privātīpašnieki – ciešā sadraudzībā ar neredzamajiem karavīru gariem darbojās viensētu dīvaiņi. Arī uz viņu namiem varēja tikt, pārkāpjot zināmā robežas. Uzdrošinoties dzīvot ārpus sistēmas.

Noslēpumainais atgadījums kaut kad tika fiksēts – tādā veidā neparastais notikums ieguva parastā apveidus. Vēlāk labi paēdušajiem neko no tā nevajadzēja, jo pat pirksti, kuri bakstīja telefonus, draudēja nokrist pie lielākas slodzes. Tikai badā tapa visskaistākās lietas – dziesmas, gleznas, vārdi, kuri stājās ciešākajos sakaros ar neredzamo pasauli. No neredzamā maza daļiņa kļuva redzama, bet cilvēks pieticīgāks nepalika. Tieši otrādi – viņš neapmierināts turpināja postīt, jo neprata kontaktēties dziļāk – finālā gaidīja tunelis starp divām gaismām ar pelēku pustumsu pa vidu, bet šāda pelēcība atkal dzina pārtapt, mainīties un doties pretī dienai.
(10.01.2021)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 7.93
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.4)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.8)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.6)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
Interesantas bildes


Maziņš knaģītis
 
 
Zīmējumi

Tirgū
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 1221 Kopā:6061546

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.0 sec