|
|
 |
|
|
|
|
| | Kāda saruna ar tītaru | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vecs joku dzejolis bez rupjībām un divdomībām. Tikai par kāri muzicēt un vienu dumju putnu... ar asu knābi... un slepkavas instingtu...
Pie tītara ar cītaru,
Ar cītaru es gāju,
Bet prāts man skumjš,
Jo tītars dumjš –
Tas nezin stīgu spēli,
Bet bubina un dižojas,
Un krata sārto bārdu.
“Ak, teici, jel! Ak saki man
Kaut vienu gudru vārdu!”
“Lai lakstīgalas, cīruļi
Un ļaudis loka mēli.
Ar knābi knakš,
Ar spārniem plakš –
Lūk, tāda mana spēle!” (29.12.2020) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|