|
|
|
|
|
|
|
| | Kāda saruna ar tītaru | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vecs joku dzejolis bez rupjībām un divdomībām. Tikai par kāri muzicēt un vienu dumju putnu... ar asu knābi... un slepkavas instingtu...
Pie tītara ar cītaru,
Ar cītaru es gāju,
Bet prāts man skumjš,
Jo tītars dumjš –
Tas nezin stīgu spēli,
Bet bubina un dižojas,
Un krata sārto bārdu.
“Ak, teici, jel! Ak saki man
Kaut vienu gudru vārdu!”
“Lai lakstīgalas, cīruļi
Un ļaudis loka mēli.
Ar knābi knakš,
Ar spārniem plakš –
Lūk, tāda mana spēle!” (29.12.2020) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1222
Kopā:6061547
|
|
|
|