|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | rudens, 2020 | | Ievietojis: arpa |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad atnāk septembris un vasara jau galā,
No rītiem bērzos auksta saule spīd.
Tad vieglas skumjas pārņem manu sirdi,
Pa logu vērojot, kā rudens lapas krīt.
Tik viegli virpuļos tās vēju drēgnās dejās
Līdz zemi pielijušo zelta paklājs segs
Un ugunskuru oglēs kartupeļus cepsim
Un pirmās salnās atkal mārtiņrozes degs.
Jau gaisma vēlāk aust, jau agrāk tumst
Un lietus katru dienu arvien smagāks līst.
Drīz atkal oktobris, būs jāliek ziemas logi,
Pirms salti vēji saltās ielās klīst.
Krīt rudens lapas, krīt kā katru gadu.
Kā katru gadu - skaisti, bezcerīgi, klusi.
Tā atnāk viss, tā notiek viss, tā aiziet -
Kā jaunība, kas nupat bijusi, jau aizgājusi.
(30.09.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ješka (viesis) (15.11.2020, 15:20)Kas pielēks? Kur pielēks? Vai Tev blusas lēkā pa grīdu? :))) :))) :DJeška (viesis) (15.11.2020, 15:16)"...Tā atnāk viss, tā notiek viss, tā aiziet -Kā jaunība, kas nupat bijusi, jau aizgājusi..." (arpa) Cik tad Tev īsti ir gadu uz pleciem? Ja piemini kolhoza kartupeļu talkā ceptos kartupeļus,...Ljurbenjaaks (viesis) (23.07.2020, 09:42)lasi tik ilgi, kamēr tev pielēks! :)))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
