|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pelēkā krāsainība | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vecgada dzejolis septembrī...
Sēž astoņkājis no alvas,
Ko laimēs liesim tūlīt.
Viss lielais visums dzīts galvā,
Pa taustekļiem strāva rit.
Sēž atpūtas krēslā laiski,
Uz iekšu veroties dziest,
Kaut ārpasaule grib draiski
To savos skāvienos sviest.
Rit pelēkā krāsainība
Ne krāsainais pelēkums.
Sēž astoņkājis jau šķībi,
Bet laiks tak nesaka mums.
Ak, maldu taustekļi greizie,
Uz āru lapas sprauc birzs,
Un uzvar ziema ik reizi,
Par godu dzīvei kad mirst.
Reiz atmodīsies no miega
Un galvu saķers viņš ciet,
Jo jutīs – mūžs iekārts diegā.
Ir jāiet laimītes liet. (27.09.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4634
Kopā:7369567
|
| |
| |
|