|
|
|
|
|
|
|
| | Divi Spoki | | Ievietojis: Henrijs.Silis | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tās pašas lūpas sarkanās,
tās pašas acis zilās.
Tas pats baltais krekls,
Vēl pāris tetovējumi,
Bet tā neesi tu, un tas neesmu es.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā.
Ledusskapja gaisma šo telpu izmazgā baltu,
Mēness dejo pār tavu labo pusi,
Tas bija viss,
kas mums agrāk bija vajadzīgs.
Stāstam tos pašus stāstus,
kurus reiz jau stāstījām,
jo mēs nesakām to,
ko patiesībā domājam.
Mēs neesam tādi,
kādi bijām agrāk.
Mēs esam tikai divi spoki,
kas stāv mūsu vietā. (20.09.2020) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1724
Kopā:6108056
|
|
|
|