|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neredzamās zvaigznes kaps | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Turoties pie neredzamas zvaigznes,
Kuru vienmēr gaišu pieminu,
Vadoties pēc sirdsapziņas redzes,
Pelnītajā tumsā aizeju.
Zvaigzne šī ir mūsu mīļā smeldze –
Pašu metastāzēs nāvētā.
Melnā, izkaltusī, skumjā roze,
Apgānīta kara laukumā.
Atmiņas salts pieskāriens jau dzēsis,
Inerce vēl dzīvos kopā dzen.
Patiesība aizdzejota garām
Melos pazudušām ausīm sen.
Sastingums kā čūskā manī turas,
Tikai vārds kā mēle mutē zib.
Bezgalība mirst, kļūst mirklis mūžīgs –
Spēle beigsies tiem, kas spēlēt grib.
Lai nekas vairs nepaliek no tevis,
Dūmos izkūp viss, kas ļauns, kas labs.
Aizmirstības mātes sūnu roku
Auklēts neredzamās zvaigznes kaps.
(22.07.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 6485
Kopā:7407784
|
| |
| |
|
Autori
