|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | mīlestība | | Ievietojis: DaceDita |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu tik ļoti esi manā prātā
Man šķiet, ka es esmu tā
Kurai jābūt trako mājā
Es visu laiku domāju,
idealizēju, fantazēju
par un ap tevi
Es riebjos pati sev, ka
uzvedos savā prātā tā, it kā
apsēsta būtu
It kā man mīestība trūktu
Nespēju atšķirt es,
ko es jūtu.
Vai es jutu mīlestību traku?
Kādēļ jutu šo baiļu nastu?
Pajautāt,parunāt fiziski nespēju,
kad biju tev blakus
Ja es runātu,
noteikti padarītu mūs abus trakus
Lūdzu, lūdzu esi man blakus
paliec tuvumā, šajā siltumā
Nevēlējos tevi aizbiedēt kaut kur tālumā
Saki, tikai saki man
Ka juti to pašu
ES tiešām varēju tevi saukt par savu?
Vai tu būtu saucis mani par tavu?
Gribēju ticēt liktenim
Gribēju ticēt, tik ļoti tam,
ka visu ko apšaubīju gana
bija tikai mana muļķes daba.
(17.06.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
