|
|
 |
|
|
|
|
| | Atmosties | | Ievietojis: Karapakss | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atmosties prieks, atmosties jēga
Mums priekšā Tēls baisa, liela rēga
Vel kārtējais ceļa izaicinājums
Taču jāatzīst, tas dvēseles aicinājums
Lai gan nereti kaklā rūgtena garša
Neciešama sviedru, asaru smarža
Un sāpes, kas ķermeni pārņem
Un prāts, kas triecienu saņem
Acis, tam pretī redz melnu un baltu
Un sirds, kas krūtīs, jūt morāli kautu
Cik skaista dzīves teātra drāma
Cik nemierīga, bet no skata rāma
Tas ir, kas tāds uz ko biļeti pirkt
Skatīties, kā cilvēku dvēseles cirpt
Dažkārt sekojot vilnim, būdami daudzi
Savācoties barā, veidojot lopu draudzi
Bet šis lielais dvēseļu teātris
Ir ceļu uz patiesām vērtībām atvēris
Tas norūda garu, iedot cīņas sparu
Dot nebijušu varu, un nav jābīstas karu
Katru reizi, kad sāpīgi krītam
Tas būs izaicinājums mūsu spītam
Tas modinās dzīves patieso jēgu
Tas dāvās mums nebijušu spēku (20.05.2020) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
bez smecera (14.01.2021, 14:43)Jaunais gads uz priekšu brien, rakstnieciņi līdzi lien - tupus, rāpus, tempā gausā; rūpes, bēdas dzer no kausa. Izkaisīti malu malās, kopā nenāk, šķeļas, dalās. Produktivitātes nav. Tēmu...Ješka (viesis) (04.01.2021, 10:07)Sveiciens visiem rakstošajiem un viņu kritiķiem Jaunajā gadā. Vairāk iedvesmu !!! :(((( :)))Ješka (viesis) (15.11.2020, 15:20)Kas pielēks? Kur pielēks? Vai Tev blusas lēkā pa grīdu? :))) :))) :D
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|