|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pietura - Atā maniem sapņiem | Autors - Eddis
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir pienācis kārtējais tumšais pēc darba vakars
Un ir skaidrs, ka ar laimi dzīvei nav nekāds sakars
Viss šķiet drūmi, tumši un bezgalā bēdīgi
Škiet, ka visas piepūles pa lielam ir bezjēdzīgi
Lēnām iekāpjot vagonā padomāt un mazliet aizsnausties
Savām brīnišķīgām bernības atmiņām atdoties
Kad skraidīju, spēlēju bumbu, gāju ārā ar draugiem
Tad arī bija laiks, varēju Tu visus dalīt pa labiem vai ļauniem
Un mājas, mammas gatavotais ēdiens uz galda
Tik gards, ka vel tagad manos sapņos no tā bauda
Kad kāds tiesas tad riebās, varēja iet kauties
Un pie velna, droši bez kauna par huligāniem saukties
Viss bija tik viegli, tik krāšņi, kā pasakā skaisti
Bet tagad mums ir pieaugušā drūmās sejas vaipsti
Un ir pienākusi beidzot pietura, “Atā maniem sapņiem”
Laiks piegružot dzīvi tālāk ar asarām un dažādiem krāmiem
(07.05.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
