|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es dzīvē lemju pats | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es jūtu zeme deg zem manām kājām.
Ir jāiet,
un nav laika atgūties,
jo nespēju tam noticēt,
ko teici,
un aizeju pat neatskatoties.
Reiz mudināji:”
Izmanto šo dienu!”
Laiks pazaudēts ir godīguma dēļ.
Ka zaudētāja tu,
nav mana vaina.
To laikam īsti nesaproti vēl.
Pats veidoju es vienmēr dzīvi savu,
Un lemju pats,
pats smeļos iedvesmu,
Lai mīlētu un dzīvotu kāds esmu,
Vai tiešām neredzi,
ka kļūdījusies tu?
Un nevari to noliegt,
viss ko dari,
Ir atkarīgs no tevis,
neliedzies.
Kaut kas tur vairāk nekā bezcerība?
Es dzīvē lemju pats,
tu padodies.
(12.09.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
