|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es dzīvē lemju pats | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es jūtu zeme deg zem manām kājām.
Ir jāiet,
un nav laika atgūties,
jo nespēju tam noticēt,
ko teici,
un aizeju pat neatskatoties.
Reiz mudināji:”
Izmanto šo dienu!”
Laiks pazaudēts ir godīguma dēļ.
Ka zaudētāja tu,
nav mana vaina.
To laikam īsti nesaproti vēl.
Pats veidoju es vienmēr dzīvi savu,
Un lemju pats,
pats smeļos iedvesmu,
Lai mīlētu un dzīvotu kāds esmu,
Vai tiešām neredzi,
ka kļūdījusies tu?
Un nevari to noliegt,
viss ko dari,
Ir atkarīgs no tevis,
neliedzies.
Kaut kas tur vairāk nekā bezcerība?
Es dzīvē lemju pats,
tu padodies.
(12.09.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1670
Kopā:7138642
|
| |
| |
|
Autori
