|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Migla klājas... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ne vēja, ne dvēseles kādas -
migla klājas pār upi,
vien mēness
kā šūpuļa dziesmu,
gaismu lej tālumā klusi.
Snauž vītoli, liekuši plecus,
skalojot
iesirmās galvas
sudraba mūžības upē,
it kā aicinādami.
Mieg zeme, pāri stāv klusums,
dziestošie
purpura rieti,
bez steigas ieaijā mani,
kā tālajā bērnībā kādreiz...
Ar palagiem pērļainiem, baltiem
migla klājas pār upi,
un zvaigznes,
kā sveču liesmas,
viļņos sāk mūžīgo deju.
(21.01.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1809
Kopā:6121978
|
| |
| |
|
Autori
