|
|
|
|
|
|
|
| | Vienatnes grēdas | | Ievietojis: Atello | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dvēsele mīļā, piedod man
Esmu vainīgs - man smadzenēs skan
Biju es vientuļš, lemts palikt man tādam
Vēlējos es, tik blakus būt kādam
Ķermeni mīļais, es saprotu tevi,
Tu vēlējies mīlēt, un dāvināt sevi
Man nav par ko piedot, mums vienādas bēdas,
Jo žņaudz arī mani, šīs vienatnes grēdas. (11.01.2019) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1105
Kopā:6136502
|
|
|
|