|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nebeidzamais sākums | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā bērnība, kā cerība, kā vasara,
Reiz aizies viss, un izgaisīs mūžībā.
Bet tavi vārdi sadegs līdz ar rudens lapām,
Kādā sirmā rožu dārzā,
Kas vēl dzīvo atmiņā.
Kur šķietami apstājies laiks,
Kad ziedlapiņu samts vēl maigs,
Kad mūsu mīlas skūpstiem trūka skaits.
Un katrs vēja glāsts,
Kā neizdzīvots stāsts,
Deva spārnus, pretī nolemtībai laisties.
Kā bērnība, kā cerība, kā vasara,
Reiz aizies viss, un paliks vien asara.
Kas meklēs ceļu pāri izrievotam vaigam,
Lai, kā jaunas dzīves sākums,
Kristu zemes atvarā.
Tad atkal jau pelēkais rīts,
Uzziedēs rožu ugunīs,
Un spārni mums aiz pleciem nezudīs.
Kaut laika upe plūst,
Te atkal abus mūs
Vieno sākums, kas caur mūžiem nevar beigties.
(31.12.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1354
Kopā:7021473
|
| |
| |
|
Autori
