|
|
|
|
|
|
|
| | Policista piedzīvojums pašās gada beigās | | Ievietojis: KlusaisMiileetaajs | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nakts tumša, vien eglīte spīd,
Lejā no debesīm sniegpārslas slīd.
Dežūrā stājies inspektors Kāts,
Kam spēcīgi attīstīts loģiskais prāts.
Rimst vējš un stiprinās sals,
Kad pēkšņi pa rāciju iesaucas balss:
- Vai dzirdi tu mani, inspektor Kāt,
Brauc šurp, tev tūliņ jābūt te klāt!
Kamēr apsardze veikala adresi sauc,
Jau centīgais policists gāzē un brauc.
Aiz bodes pazib stāvs melns –
Ne tā kā cilvēks, ne tā kā velns.
- Inspektor Kāt, nebūs šoreiz tav’prāt!
Un aizdomās turamais nedomā stāt.
Tomēr Liktenis sprieda citādi lemt
Un lika bēglim no pārpūles vemt.
Ja nelaba dūša, kā nu vairs skriet!
Tā policists neģēli saņēma ciet.
Vecgada vakarā, iemetis ogu,
Bij’ nelietis izsitis veikalam logu. (20.12.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|