|
|
|
|
|
|
|
| | Balss | Ievietojis: smaiidiigaa | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es staigāju plašā pasaulē viena
Un reizēm kājas šķiet grimstam.
Brīžiem man šķiet - blakus nav vairs neviena
Un balss šķiet klusībā mirstam.
Kā dienā, tā naktī - tu biji mans vējš
Te silts un rāms, te ledains un spējš.
Kā gaismā, tā tumsā tu esi manās domās
Un sāpes aug vairumā, un sirds ciešas mokās.
Kāds tauriņš tur vēderā tik čukst un čukst,
Viņš tic un mudina neapstāties.
Sirsniņa dauza vien - tuk, tuk, tuk
Un atzīst, ka labāk apdomāties. (23.08.2017) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1485
Kopā:6119557
|
|
|
|