|
|
 |
|
|
|
|
| | otreiz atvadīties | | Ievietojis: arpa | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es atnācu otrreiz atvadīties
Nemānāmi un klusi.
Kā dziesma, tev pieskārusies
Un apklususi.
Tavas durvis stāv vaļā
Aiz tām neviena nav.
Paslēpusies sarkanā vējā
Ugunspuķe blāv.
Vēju mūzika, vērmeļu vārdi.
Miglas atbalsī viegli skan.
Lietus lāses pa logu
Raud ne man. Ne man.
Un es tevi joprojām mīlu
Vien nezinu, kā lai to pasaku.
Kad tu ne maniem bērniem
Stāsti vakara pasaku. (08.06.2017) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2991
Kopā:6957724
|
|
|
|