|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tās asaras | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tās asaras kā rasas lāsītes,
kas acu kaktiņos riešas,
tās piedzimst lai uz mūžu
pamestu savas mājas,
Bet es palieku, es palieku es,
lai kāptu kalnā, zinot,
ka iespējams nāksies krist,
celties un kāpt no citas puses.
Jo es neesmu bijusi,
neesmu dzīvojusi,
ja neesmu jutusi
pieskārienu savai dvēselei,
tāpēc eju, simtkārt eju
pretī plašajai pasaulei
un tāpēc rakstu šo dzeju,
lai pieskartos Tavai dvēselei.
Tās asaras kā rasas lāsītes,
lai līst no aizkustinātas dvēseles,
to īsais, skaistais mūžs
dubultā attaisnots būs!
(30.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1697
Kopā:7361240
|
| |
| |
|
Autori
