|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tās asaras | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tās asaras kā rasas lāsītes,
kas acu kaktiņos riešas,
tās piedzimst lai uz mūžu
pamestu savas mājas,
Bet es palieku, es palieku es,
lai kāptu kalnā, zinot,
ka iespējams nāksies krist,
celties un kāpt no citas puses.
Jo es neesmu bijusi,
neesmu dzīvojusi,
ja neesmu jutusi
pieskārienu savai dvēselei,
tāpēc eju, simtkārt eju
pretī plašajai pasaulei
un tāpēc rakstu šo dzeju,
lai pieskartos Tavai dvēselei.
Tās asaras kā rasas lāsītes,
lai līst no aizkustinātas dvēseles,
to īsais, skaistais mūžs
dubultā attaisnots būs!
(30.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1519
Kopā:7543483
|
| |
| |
|
Autori
