|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu zini | Autors - arpa
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu zini, šī zeme ir miruši cilvēki. Zvēri, koki.
Šī zeme ir jau mirušas dvēseles.
Dzīvības koka gredzeni, laiku loki.
Bet laiks ir pilns spogulis. Nelaiž ne dziļāk, ne tālāk.
Atsit sūri kā pelavas sprigulis, sit kā tavs pulkstenis smagāk.
(Ak, Dievs, un arī Freimanis, kas sēž pie tava gara galda.
Jūs ko tur sadziedat? Jau ierāvāt? Nu, bļin, kam pēcdzīve sūrsalda.)
Dzīve. Dzīve. Dzīve, tu zini, ir viena matrjoška babiņa.
Izrakstītas naktis košas, dienas saliktas vienotra stabiņā.
Ne ta Dieva instalācija, ne ta improvizācija.
(29.12.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1714
Kopā:6119786
|
| |
| |
|
Autori
