|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klaidonis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu klaidonis, kas dzīvo sveču liesmā,
Bet mana pasaule ir nebeidzamais stāsts,
Kur savā liktenī var klausīties, kā dziesmā,
Kā senā pasakā, kur viss ir izdomāts.
Man iet ar līkumu gan uzslavas, gan zaimi,
Jo visam pāri slejas mana brīvība.
Vien acu atvaros es slēpju savu laimi,
Un neesmu neko, nevienam parādā.
Nav manā personā ne titula, ne vārda.
Un mana dzīve ir, kā melnā kaķa lāsts.
Es naktis pavadu zem sirmām priežu bārdām,
Kur mani silda kvēla ugunskura glāsts.
Te veldzē avoti šīs nogurušās kājas,
Un meža putni, agrā rītā, dziesmu sāk.
Ir visa pasaule man kļuvusi, kā mājas.
Ne mirkli negribu es dzīvot savādāk.
(16.12.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
