|
|
|
|
|
|
|
| | Dārzs, kurā vēlos dzīvot. | Autors - Sintija Balule
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir dārzs, es kurā vēlos dzīvot
Un smilgām līdzi vējā līgot,
Ir lieki teikt, ikvienam jausma
Dzimst mūsos kā ik rīta ausma.
Kā akmens dārzā uzzied sāts,
Ko rada daudzkrāsainais prāts.
Šī ūdens veldze, ko es smeļu,
Caur māla drumslām līdzi veļu.
Kā pierast var pie tā, ka prieku
No dobes izrauj to kā lieku.
Un tikai usnes mēslo, lolo,
Tām gadu ilgu mūžu solot.
Ir dārzs, kur iespējams nav dzīvot
Kur grūti tiešām augt un nevar lidot.
Ir tikai nātru aizaugusi pļava,
Kas mūžu maļ aiz katra mūsu gada.
Ir piemēslots viss dārzs un zeme,
Ko pacietīgi saimnieks velē.
Kā pateicības lāsts dūc bites ziedos,
Jo varbūt tām kāds kādreiz arī piedos.
Ir dārzs, es kurā vēlos dzīvot
Ar taureņiem un bitēm lidot,
Un būt par mazu dadža kamolīti,
Par tīru linu diegu atspolīti.... (12.12.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1613
Kopā:6110634
|
|
|
|