|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ziemas rītā. | Autors - Sintija Balule
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā ziemu redzam....reizēm...
Vij mēnesgaismu spulga rota
Un ziemeļblāzma atmirdz tumsā kvēlā,
Un vējš kā mūžam nerimstama slota,
Dzen mākoņus, kas pārtop kādā tēlā.
Sals nenogurst un atkal stipri kož,
Ar dzestrumu tas nikni visus biedē,
Un arī rīts ar sniega virtenēm šķiet možs
Un visus zināt gribētājus kliedē.
Un putenis ik nemitīgi šķauda,
Un koki vaid no katra sala glāsta,
Un sarma savus priekus zaros bauda –
Par ko ikvienam saules ausma stāsta.
Lūzt meža malā kādam zaram spīts,
Kāds čiekurs žēli čaukstēdams tur krīt,
Vien kādas nodzisušas zvaigznes mīts
Ar izdzisušu gaismu acīs sīc.
Un atkal zemi ietin migla bieza,
Lai smilgas rotā smalki ledus milti.
Un zemes garozu tik ļoti sals nu grieza,
Jo tik un tā tai nesalst, tai ir silti.
(09.12.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4264
Kopā:7374623
|
| |
| |
|
Autori
