|
|
|
|
|
|
|
| | Ziemas rītā. | | Ievietojis: Madonna | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā ziemu redzam....reizēm...
Vij mēnesgaismu spulga rota
Un ziemeļblāzma atmirdz tumsā kvēlā,
Un vējš kā mūžam nerimstama slota,
Dzen mākoņus, kas pārtop kādā tēlā.
Sals nenogurst un atkal stipri kož,
Ar dzestrumu tas nikni visus biedē,
Un arī rīts ar sniega virtenēm šķiet možs
Un visus zināt gribētājus kliedē.
Un putenis ik nemitīgi šķauda,
Un koki vaid no katra sala glāsta,
Un sarma savus priekus zaros bauda –
Par ko ikvienam saules ausma stāsta.
Lūzt meža malā kādam zaram spīts,
Kāds čiekurs žēli čaukstēdams tur krīt,
Vien kādas nodzisušas zvaigznes mīts
Ar izdzisušu gaismu acīs sīc.
Un atkal zemi ietin migla bieza,
Lai smilgas rotā smalki ledus milti.
Un zemes garozu tik ļoti sals nu grieza,
Jo tik un tā tai nesalst, tai ir silti. (09.12.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1135
Kopā:6147821
|
|
|
|