|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ilgas | | Ievietojis: basite |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nu gluži kā stinas
skrien manas ilgas
Pie tevis
un mana dvēsele
kā sarkans ibiss
lejā metas no kraujas
tik bezbailīgi un droši,
zinot,ka nebūs ne vainas,
jo to augšup cels spārni.
”Cerība mirst pēdējā,
kaut arī tie pavisam vāri ”,
dvēsele pie sevis nodomā
un metas lejā no kraujas.
Sārta noriet un aust saule.
(17.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2331
Kopā:7277147
|
| |
| |
|
Autori
