|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tev vienīgajai | | Ievietojis: AndrisC |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā vijolei skan metālstīgas
Kuras skaņas gan raud, gan smej
Tā manas domas bezgalīgas
Tev vienmēr līdzās kurp vien ej
Kaut arī dienas steigā tekot
Tev blakus reti varu būt
Kā gribu savām ilgām sekot
Par Tavu otro ēnu kļūt
Sirds līksmi san kā bites stropā
Nav kvēlām mīlas alkām sāts
Es vēlos būt ar Tevi kopā
Tev pieder mana sirds un prāts!
(04.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
