|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mākoņiem lieciet mieru! | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mieru, jel mieru mums lieciet,
Jūs, zvērīgā cilvēku tauta!
Nevis ar indēm mūs barojiet,
Dzelzs putni ko nerimstot kaisa.
Mēs bijām šeit sākumā pašā,
Kad stādi pirmoreiz ūdeni dzēra,
Kad zvēri pūto pirmējo dvašu,
Kad jūsu tauta pirmās pilsētas cēla.
Mēs būsim pēc pēdējā kritušā koka,
Pēc savu laiku valdīt beiguša lauvas,
Pēc jūsu beidzamām skumjām un jokiem,
Mūs neskar lietas vecas vai jaunas.
Tāpēc domājiet, vai gribat patiešām
Mākoņu milžus par naidniekiem saviem,
Nav izredžu pret mūsu zibeņu liesmām -
Tas būtu pēdējais no jūsu kariem.
(02.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
