|
|
|
|
|
|
|
| | *TĀS sārtās. | | Ievietojis: KakjuTante | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zeltainie koki un lāses tās sārtās,
Tās sārtās,kas pil un uz zemes krīt.
Pelēkie ceļi,takas un laiks,
Laiks,kas rādīs,kas notiks rīt.
Cilvēku soļi,tie bēg,tie steidzas,
Cilvēkiem bail,ka laiks tiem beidzas.
Haotisks nemiers,lapu virpulis nāk,
Savas sārtās zelta lāses dancināt sāk.
Cilvēks ar domu aizņemts un skrien,
Un atkārtojas tas katru mīļu dien.
Tas nemanīs zeltu,ne lāses sārtās,
Kas viņam rudens skaistuma dziru sniedz.
Tas nemanīs kā saulstari tumsā bārstās,
Jo pārņemtība ar laiku viņam to liedz... (19.07.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2034
Kopā:6120106
|
|
|
|