|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kas zinās | | Ievietojis: Rebbeka |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vienīgās acis, kurām es nebaidījos,
Vēlējos lūkoties tajās ik brīdi,
Es iemīlēju tās.
Tāpat Tavas lūpas,
Tavas saldās, maigās lūpas,
Tik saldas kā aizliegtais auglis.
Ik pieskāriens, ko sniedzi,
Neprātīgi ādu dedzināja,
Aiz patikas un laimes sajūtas.
Dzīve bija pilnīga ar Tevi,
Tas viss un vēl vairāk,
Bija un izbija,
Muļķīgu iemeslu dēļ tas,
Un tomēr, to mazo muļķīti es iemīlēju,
Kas to lai zin,
Varbūt joprojām,
Mīlu..
(14.07.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2500
Kopā:7203212
|
| |
| |
|
Autori
