|
|
|
|
|
|
|
| | Jaustais | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nākdams no mītiskiem krastiem,
Svētbirzīs sirdspukstus liekot,
Ļaujos un uzticos zibsnim –
Kvēldiegs šis mirklītis spriegots.
Spārnus pie pleciem es jaustu,
Laimei ja nebūtu svara.
Klausos, kā iztulko sapņus
Zvirbulēns apaļš uz zara.
Ēna ir dzīvības pamats,
Dūmos un muklājos austais.
Jūtu aiz gaismas vēl gaismu,
Nemaldīgs paliek vien jaustais. (06.07.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1420
Kopā:6119492
|
|
|
|