|
|
 |
|
|
|
|
| | Infekcija | | Ievietojis: Blazijs Grava | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es pamostos bez dzīvības pazīmēm,
manās cirtās saules stari laižas dejā.
Lai gan es esmu pats bet sev svešs,
lai gan esmu dzīvs bet sen miris.
Zinu ka esmu sapnī, krāsas tā laistās!
Vai tomēr sevi mānu un saule cirtās laižas?
Tā nevar būt realitāte tā skrāpē!
Skrāpē visu kam reiz ticēju.
Viss pārvērtās sodrējos un draud sadegt,
melnos kvēpos līdzi ilūzijām.
Esmu inficēts ar paša ilūzijām,
bet ne viss ir miris, kā pats tam ticēju.
Tā vien šķiet ka vēl nav pat dzimis,
nekas no tā, kas sen miris. (14.04.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2098
Kopā:6844346
|
|
|
|