|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vārdi | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai Tavi vārdi
skan daudzsološi,
ja tie uzposti tik dāsni,
bet iekšēji lēti un prasti?
Un pasakas vien viss
ko tu man stāsti?
Vārdi kā ziepju burbuļi plīst
Un mirkļa burvība līdzi gaist.
Tik tiešām nekas nav patiess,
nekas nav īsts un skaists!?
It nekas pāri nepaliek,
ja tie man raudāt liek!
Vai varbūt Tavi vārdi ir
pavisam necili, mazi un sīki
un kaut kā zvirbulīši kārni,
visu ziemu cietuši badu,
neēduši un izspūruši?
Nu zem mana loga - patrepē,
maizes drupatiņas lasīdami, tekalē.
Vai tā mana vaina vai laime mana,
Rau,te - manā patrepē, piesaulītē,
Ja tiem ar mazumiņu jau gana,
Varbūt tie vēl zvirbulēnus izperē?
(12.04.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1271
Kopā:6748262
|
| |
| |
|
Autori
