|
|
 |
|
|
|
|
| | No sirds | Autors - Džeina
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēlos uzrakstīt par to, ko jūtu, par ko domāju un varbūt, par ko mīlu...
Es brīžiem jūtos vientuļa. Vientulībā es domāju. Arī tagad.
Jūtu to, ka mīlu pasauli. Mīlu savu dzīvi. Taču nejūtos es pārāk dzīvi... Kas nospiež manu sirdi??
Domas manas šaudās pa istabas kaktiem. Tik daudz jautājumu un nesaprastu dzīves likumu.
Savas emocijas izteikt nespēju...
Paveries uz leduspuķēm logā, kuras Tavu logu ziemas rītā rotā. Kādas skaistas tās un neatkārtojamas. Tāpat kā visi un Tu...
Pacel acis uz augšu un paveries zvaigznēs. Cik spožas tās un siltas...Tāpat kā mūsu sirdis un Tava!
Vai tagad jūti prieku? Prieks rodas brīvi elpojot un jūtot katru mirkli...!
Aizver acis...
Iegrimsti uz mirkli sapnī...sapnī varbūt kopā ar mani. Tikai Tu un es... Pārējam nav nozīmes.
Mēs aizveram acis un sirdi pilda prieks un cerība kā mīlestība!
Šis bija mans stāsts, stāsts ir sirds spogulis, tas nemelo.
Ieklausies manos vārdos – patiesos un skaidros – paskaties uz manu sirdi... (01.03.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|