|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No sirds | | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēlos uzrakstīt par to, ko jūtu, par ko domāju un varbūt, par ko mīlu...
Es brīžiem jūtos vientuļa. Vientulībā es domāju. Arī tagad.
Jūtu to, ka mīlu pasauli. Mīlu savu dzīvi. Taču nejūtos es pārāk dzīvi... Kas nospiež manu sirdi??
Domas manas šaudās pa istabas kaktiem. Tik daudz jautājumu un nesaprastu dzīves likumu.
Savas emocijas izteikt nespēju...
Paveries uz leduspuķēm logā, kuras Tavu logu ziemas rītā rotā. Kādas skaistas tās un neatkārtojamas. Tāpat kā visi un Tu...
Pacel acis uz augšu un paveries zvaigznēs. Cik spožas tās un siltas...Tāpat kā mūsu sirdis un Tava!
Vai tagad jūti prieku? Prieks rodas brīvi elpojot un jūtot katru mirkli...!
Aizver acis...
Iegrimsti uz mirkli sapnī...sapnī varbūt kopā ar mani. Tikai Tu un es... Pārējam nav nozīmes.
Mēs aizveram acis un sirdi pilda prieks un cerība kā mīlestība!
Šis bija mans stāsts, stāsts ir sirds spogulis, tas nemelo.
Ieklausies manos vārdos – patiesos un skaidros – paskaties uz manu sirdi...
(01.03.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
