|
|
|
|
|
|
|
| | Mūžīgais vakars | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Miglā slīkstu vai akā,
Virs galvas pilnmēness lampa.
Piedzimis sendienu dzīlēm
Mans skats lec uz rītdienas rampas.
Veru sirdis un durvis,
Bet pēkšņi aizcērtas dvaša.
Pārlieku komiskā spēlē
Pliks nabags tu paliec bez graša.
Slāpes neizturamas,
Kaut apkārt ūdeņu gari.
Sarauju dzīparu saulei –
Ne siltums jums piestāv ne stari.
Man ir mūžīgais vakars,
Jo rīts pienāks tikai pēc nāves.
Skatienu pagātne apraks,
Pie kapa kā cietumsargs stāvēs. (23.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2048
Kopā:6122217
|
|
|
|