|
|
|
|
|
|
|
| | Grāmata | | Ievietojis: Blazijs Grava | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nezinu - man liekās tā,
jo dzīvoju kā grāmatā.
Šķirstot lapas, tā ātri skrien,
pa vienai, pa vienai vien.
Es mānu sevi - sev meloju,
reiz visu to jau lasīju.
Ātri rakstīts nepabeigts,
stāsts man paliek neizteikts.
Es plēstās lapas salasu,
tās neizmestās glabāju.
Es pārlasu, kas noticis,
no tā kas vēl ir atlicis.
Vārdu virkne bez burtiem lasās,
bet izlasītais salasāms.
Mesta, plēsta, ķēpāta.
Tā ir mana grāmata! (10.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1312
Kopā:6135356
|
|
|
|