|
|
 |
|
|
|
|
| | Kā kaķis ar peli | Autors - Ķimene
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Birst brīži kā lapas sakaltušas,
Kā zemei tik ļoti var slāpt?
Tu klusībā domāji vārdus,
Kas tik ļoti var sāpināt.
Krīt rasa no stumbriem tik liegi,
Un viegli birst asaras,
Tu teici, ka aizmirsi rītu,
Kad teici man atvadas.
-Vai varam sākt visu no gala?
-Bet kā tad tās atmiņas..?
Krīt lapas lēni no koka-
Tās asaras manējās. (15.02.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1174
Kopā:6745608
|
|
|
|