|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīves teātris | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dažreiz ir labāk paklusēt,
Nevis izspļaut sakrāto žulti,
Pasmaidīt mazliet lišķīgi,
Kaut gribētu nosist to muļķi.
Mēdz teikt, ka dzīvot ir māksla,
Bet māksla ir teātri spēlēt,
Tas nozīmē draudzīgi apkampt,
Kaut gribi tam neveiksmi vēlēt.
Jo labāk māk tēlot un smaidīt,
Jo veiksmīgāk cilvēkam klājas,
Kaut dziļi kaut kur mums sirdī
Rūgts naids pret pārējiem krājas.
Bet kā tad īsti ir labāk?
Vai vienatnē lēnīgi sarūgt,
Vai tomēr drosmīgi izkliegt,
Kaut draugu pulks tā mēdz sarūkt?
Kaut lišķība cilvēkiem netīk,
Tā uztur draudzības daudzas,
Jo nepatīk itin nevienam,
Ka viņa lietās kāds jaucas.
(10.02.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1369
Kopā:7220644
|
| |
| |
|
Autori
