|
|
|
|
|
|
|
| | Trešais Tēva Dēls | | Ievietojis: Kimene | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un tu jūties kā suns, kas klīst tēlainas takas.
Bez laika, bez ceļa, kā pasakās senās.
Kur vēja rādītājs ceļu tev griež.
Un mirkļi bez apstājas tavu likteni spriež.
Un tu jūties kā suns, kas padzīts no mājām.
No vienām, no otrām. Un tu krīti no kājām**.
Bez mitas tik riņķo virs galvas tev zvaigznes.
Tik daudz zaudētu sajūtu, sāpju- kā lai visu to aiznes..?
Tu gribi to pastāstīt Dievam, bet- kauns.
Ja nu viņš smejas, ja nesaprot, kas gan tur jauns..?
Un nožēlā gļēvā, ka nespēj vairs riet-
Tu ļauj liktenim izlemt- pa kuru ceļu tev iet.
Trīc ceļrāži vējā kā veca atbalss.
Tu turpini ceļu, lai arī rīklē sen sauss.
Tavs solis vairs lēns nav, bet nu jau- gauss.
Tu bildini mirkļus, kas tev aizmirsties ļaus.
Kā pasakās senās- caur dzīvi iet tēls- tāds nošņurcis suņuks- "tas tēva trešais dēls. " (26.01.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1807
Kopā:6121976
|
|
|
|