|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | SPĒLE | Autors - Kimikite
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Savu lauzto sirdi nu turu plaukstā
Dārgā – Tu neesi vairs mana jaukā.
Tavi saldie vārdi un glāsti bij’ meli
Tu spēlējies ar mani - kā kaķis ar peli.
Bet tagad novēršu skatu no Tevis
Man pietiek melu, ko rīts šis ir devis.
Pukstošo dārgumu lieku mēteļa kabatā savā,
Lai tumsa un klusums to sargā.
Gan atkal kāds atkausēs arī sirdi manu,
Sniegs rūpes un maigumu savu.
Ausīs rīts siltāks, tīrāks un baltāks,
Slēgsies manas rokas jaunās skavās.
Bet vai tā nebūs tik kārtējā spēle
Kaķa un peles spēle..
(19.01.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
