X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Raksti
Putnu balsis
Autors - Jānis Šišlo
  
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

„Ak, akuah, es biju. Ak, akuah, viņš būs…”

Kad pirmo reizi noklausījos šo leģendāro Mārtiņa Brauna dziesmu no izrādes „Mauglis”, raudāju, jo sajutos kā piecelts no letarģiska miega. Sākumā šādu emocionālo stāvokli izraisīja fantastiskā mūzika un tikai vēlāk vārdi lika man sākt uzmanīgi domāt līdzi.

Nesen, atgriežoties no Rīgas savās lauku mājās, šī dziesma atkal manī ieskanējās, liekot nospriegoties visām dvēseles stīgām. Šoreiz gadiem neizsāpētajam smagumam sirdī lika pagaist dziesmā ietvertā doma, un nu beidzot arī dziesmas vārdos paustā atziņa kļuva skaidra.

Lielpilsētā dzīvojot, kaut arī starp cilvēkiem esot, bieži jūtamies atsvešināti viens no otra. Nežēlīgais kapitālisms cilvēkiem liek skriet kā vāverēm ritenī – tas viss, lai izdzīvotu, lai nodrošinātos pret neparedzamo. Daudzi pazaudē savu cilvēcību, sabradājot citus, bet laika dvēseles un gara stiprināšanai tā arī neatliek. Mēs vairs neslāpstam pēc garīguma, grimstot aizvien pieaugošā patērēšanas seklumā. Dziesma, kā jau sociālisma laikos tapusi, ietver sevī to laiku kodu, kura pamatā ir humānas, garīgi piesātinātas vērtības. Ja tolaik valoda runāja, nodeva vēstījumus vienkārši un dziļi, tad tagad – sarežģīti, tukši un sekli.

„Mēs esam tepat blakus…”. Ar šiem vārdiem mēs atgriežamies pie iemesla, kāpēc vispār iesāku rakstīt to, ko lasāt.
Tātad, mums blakus ir gan tie, kuri bija, gan tie, kas vēl tikai būs – gan aizgājušie, gan „ieplānotie”. Mūs vieno kopējā telpa.
Svēta ir gan dvēseles atnākšana šajā saulē, gan došanās aizsaulē.
Svēts ir laiks gan pirms, gan pēc tevis. Jā, varbūt tieši laiks ir šis dvēseļu vienojošais elements… Laiks nav ne jauns ne vecs – laiks ir mūžība.

Dziesma ir kā uzliesmojums, kā sprādziens, kas noliek visu savās vietās.
Neraudiet, nesērojiet, mēs taču esam blakus. Mēs vienmēr būsim blakus, vienkopus. Mans prieks ir jūsu prieks, manas bēdas – jūsējās.
Mēs visi cits ar citu esam vienoti – kā ar cilvēkiem tā ar zvēriem, pat ar sīkāko dzīvības asniņu, ar sniega pārsliņu. Tā ir dievišķas patiesības pieņemšana par dzīvības un izdzīvošanas galveno virzītājspēku. Mīlēsim un sargāsim viens otru!
(12.01.2016)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 8.13
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.1)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 8.3)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
Interesantas bildes


Ilūzija
 
 
Zīmējumi

Pēc lietus
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas

Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 1384 Kopā:6061709

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec