|
|
|
|
|
|
|
| | Atnāc | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (12) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēness kad ceļas mākoņu autos,
Klusumā baltā notrīs kad zvans,
Atnāc, lai sapņu burvībai ļautos –
Klusums šis svētais tavs ir un mans.
Sajūt ik akmens siltumu maigu,
Sniegpārslu deja vientuļos skar.
Atnāc un apstāj traucošo laiku,
Zvaigznes kā rotas eglītē kar.
Kā veldzes malku tevi es gaidu –
Sarmotiem ziediem cerības zied.
Atnāc un dāvā smeldzīgu smaidu
Sirdij, kas ilgi krūtīs jau ciet! (19.12.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|