|
|
|
|
|
|
|
| | Dzejolis par atteikuma titriem | Autors - arpa
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kaut kas kustas zem krusas nokritušajiem graudiem. Sasistā zeme paceļ degvīna glāzi par godu kritušajiem. Spītējot un nepadodoties. Kā atvadu titrus.
Netraucēsim ar saviem sīkumiem.
pieklauvēja lietus sargs
skrandas pilēja vēju
pārleca āzi nakts skolotājs
kamēr es abus sabotēju
kā ķeizargriezienā dzīvi
grieza uz pusēm abi
es negribēju, es nevarēju
man salauzti ceļa stabi
(skrandaina padauza
paribē dauza, paribē dauza
skrandaina padauza
skrandaina, skrandaina,
skrandaina dauza)
pieklauvēja nāvis niekkalbis
viņam tik mirusi seja
gribēju pasūtīt dirst
dūša vairs neturēja
Kaut kas kustas zem sarmas zāles. Re, divdabji iekārtojas ērti. Viņi jau neatbildēs. Negatīvu bildēs.
Netraucēsim neģēļiem. Mūsu atteikuma titru vientuļiem meļiem. (30.11.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1767
Kopā:6121936
|
|
|
|