|
|
 |
|
|
|
|
| | Pārdomas | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No zemes šīs, es domās projām gāju.
Caur mūža mežiem, prom no pasaules,
Kur labsirdīgs tiek uzskatīts par vāju,
Bet viltīgs ļaunums saldus augļus nes.
Es eju prom caur cerībām, caur sapņiem,
Caur piramīdām, kas uz smiltīm snauž,
Caur kviešu veldru mistiskajiem apļiem,
Caur visam kam, kas noslēpumus pauž.
Vien aizejot līdz pašai zemes malai,
Es sapratīšu, kāpēc ceļš tik grūts.
Un kāpēc tāda nozīme ir varai,
Dēļ kuras cilvēks viens uz otru rūc. (28.11.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|