|
|
|
|
|
|
|
| | Pārdomas | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No zemes šīs, es domās projām gāju.
Caur mūža mežiem, prom no pasaules,
Kur labsirdīgs tiek uzskatīts par vāju,
Bet viltīgs ļaunums saldus augļus nes.
Es eju prom caur cerībām, caur sapņiem,
Caur piramīdām, kas uz smiltīm snauž,
Caur kviešu veldru mistiskajiem apļiem,
Caur visam kam, kas noslēpumus pauž.
Vien aizejot līdz pašai zemes malai,
Es sapratīšu, kāpēc ceļš tik grūts.
Un kāpēc tāda nozīme ir varai,
Dēļ kuras cilvēks viens uz otru rūc. (28.11.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|