|
|
 |
|
|
|
|
| | Pārdomas | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No zemes šīs, es domās projām gāju.
Caur mūža mežiem, prom no pasaules,
Kur labsirdīgs tiek uzskatīts par vāju,
Bet viltīgs ļaunums saldus augļus nes.
Es eju prom caur cerībām, caur sapņiem,
Caur piramīdām, kas uz smiltīm snauž,
Caur kviešu veldru mistiskajiem apļiem,
Caur visam kam, kas noslēpumus pauž.
Vien aizejot līdz pašai zemes malai,
Es sapratīšu, kāpēc ceļš tik grūts.
Un kāpēc tāda nozīme ir varai,
Dēļ kuras cilvēks viens uz otru rūc. (28.11.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1810
Kopā:6814786
|
|
|
|