|
|
|
|
|
|
|
| | Pārdomas | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No zemes šīs, es domās projām gāju.
Caur mūža mežiem, prom no pasaules,
Kur labsirdīgs tiek uzskatīts par vāju,
Bet viltīgs ļaunums saldus augļus nes.
Es eju prom caur cerībām, caur sapņiem,
Caur piramīdām, kas uz smiltīm snauž,
Caur kviešu veldru mistiskajiem apļiem,
Caur visam kam, kas noslēpumus pauž.
Vien aizejot līdz pašai zemes malai,
Es sapratīšu, kāpēc ceļš tik grūts.
Un kāpēc tāda nozīme ir varai,
Dēļ kuras cilvēks viens uz otru rūc. (28.11.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1357
Kopā:6132234
|
|
|
|