|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atskaņu lietus | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tukšumā iekrīt lāse, pak.
Un tukšums ir pilns, ka vai lūstot.
Sīkiem vilnīšiem sakustas peļķe.
Sakustas domas, apveidu gūstot.
Klusi atskan vēl viens pakšķis
Kā atskaņa, papildinot.
Kam manu mieru šie pilieni traucē?
Peļķe viln apžilbinot.
Atskaņu lietus pēkšņi sāk gāzt,
Sper dīko mieru zibens uz pusēm.
Miljoniem seju pārnākt grib mājās
Pie manis, kur pārlieku bieži sirds klusē.
(27.11.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1569
Kopā:6105197
|
| |
| |
|
Autori
