|
|
|
|
|
|
|
| | svecīšu vakars | | Ievietojis: arpa | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai tu kādreiz biji laimīga mana māt?
Man tā gribētos kādreiz ar tevi vēl parunāt.
Ne jau žēlot vai žēloties, vienkārši parunāties.
Vai tu kādreiz biji laimīgs mans tēt?
Man tā gribētos kādreiz ar tevi kopā vēl pasēdēt.
Iedzert kādu alu, paklusēt. Piedot. Bet paklusēt.
Nāks laiks, kad arī manas meitas teiks –
Vai tu kādreiz biji laimīgs mans tēt?
Man bija tik daudz, ko tev teikt, žēl, ka neiznāca,
Bet, nu, jā, nu. Labi, okey.
Kaps apkopts, man jāskrien, čau. Laiks beigt. (22.11.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|