|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | svecīšu vakars | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tu kādreiz biji laimīga mana māt?
Man tā gribētos kādreiz ar tevi vēl parunāt.
Ne jau žēlot vai žēloties, vienkārši parunāties.
Vai tu kādreiz biji laimīgs mans tēt?
Man tā gribētos kādreiz ar tevi kopā vēl pasēdēt.
Iedzert kādu alu, paklusēt. Piedot. Bet paklusēt.
Nāks laiks, kad arī manas meitas teiks –
Vai tu kādreiz biji laimīgs mans tēt?
Man bija tik daudz, ko tev teikt, žēl, ka neiznāca,
Bet, nu, jā, nu. Labi, okey.
Kaps apkopts, man jāskrien, čau. Laiks beigt.
(22.11.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
