|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Steigas telpā | | Ievietojis: Elss |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Steidzoties es no sevis attālinos. Steidzoties nekur nenokļūstu. Steidzoties nespēju iepazīt pasauli, steigā tā man neatklājas. Man ir vajadzīgs laiks kuru varu pavadīt tuvodamies sev. Man ir vajadzīgs sveces liesmas mierīgums, nakts uz rīta pusi, senu grāmatu smarža. Man ir vajadzīga apstāšanās un uz vietas stāvēšana. Kāds jūras krasts, kāda robežzīme, kāds nepārprotams nē. Sinhronizācija.
Kad tu steidzies, man tevi ir jāpagaida, mēs nevaram izkļūt no tās reizē. Kad steidzos es, tev mani ir jāapstādina. Jāatgādina kur mūsu iekšējais klusums skan visskaļāk.
(26.10.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
