|
|
|
|
|
|
|
| | *** | Autors - Oskars Staļģis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nelasi mani, es nebūšu paraugs,
Es nebūšu kārtējais domu grauds.
Es būšu tik sekls kā piemājas peļķe,
Kas izžūs, kad uzspīdēs saules stars.
Un nemeklē manī ne laimi, ne prieku,
Ko redzot tev paliktu silti.
Tas bija reiz manī un jutu es to,
Bet sen jau kā esam mēs šķirti. (05.10.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2578
Kopā:6106206
|
|
|
|