|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūsu mājas | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz negaisā, zem pērkondārdiem,
Es izgāju pa mājas vārtiem,
Kur apvārsnis mirdz rotu sārtu,
Kur rudens mākoņi guļ kārtām,
Lai runātos ar lietus lāsēm.
Kā bērnu dienās, pilnā balsī,
Un abas rokas stiepjot gaisā,
Es lietus lāsēm steidzos vaicāt,
Kur atrodas to īstās mājas.
Vai te uz zemes, kur tās stājas?
Vai kaut kur tur, pie debess malas?
Kur siltie vēji rotaļājas,
Un paver ceļu pretī zemei,
Tā dodot laiku īsai dzīvei,
Vien mirkli katrai justies brīvai,
Lai pēcāk kustu zemes dzīlē.
Bet velēnu veļ arkla lemess...
Te atkal saredzama debess,
Kas jūs, kā garu projām aiznes.
Un to, kas bijis nākas aizmirst...
Tad kur ir mūsu īstās mājas?!
(01.09.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1223
Kopā:6816781
|
| |
| |
|
Autori
