|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūsu mājas | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz negaisā, zem pērkondārdiem,
Es izgāju pa mājas vārtiem,
Kur apvārsnis mirdz rotu sārtu,
Kur rudens mākoņi guļ kārtām,
Lai runātos ar lietus lāsēm.
Kā bērnu dienās, pilnā balsī,
Un abas rokas stiepjot gaisā,
Es lietus lāsēm steidzos vaicāt,
Kur atrodas to īstās mājas.
Vai te uz zemes, kur tās stājas?
Vai kaut kur tur, pie debess malas?
Kur siltie vēji rotaļājas,
Un paver ceļu pretī zemei,
Tā dodot laiku īsai dzīvei,
Vien mirkli katrai justies brīvai,
Lai pēcāk kustu zemes dzīlē.
Bet velēnu veļ arkla lemess...
Te atkal saredzama debess,
Kas jūs, kā garu projām aiznes.
Un to, kas bijis nākas aizmirst...
Tad kur ir mūsu īstās mājas?!
(01.09.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1350
Kopā:7251858
|
| |
| |
|
Autori
