|
|
 |
|
|
|
|
| | Sendienu drumstalas | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pilsētā rēnā slīd gājēju ēnas,
Gaisma no lukturiem blāvojot krīt.
Pakavu skaņas un kustības lēnas –
Bija tā toreiz, bet nebūs vairs rīt.
Dziļi zem bruģa guļ mīļotās kauli,
Simtreiz jau nezinot pāri tiem kāpts.
Es mēness ielās, tu pļavā ar sauli,
Kā nekad pasaulē draudzības slāpts.
Domīgi sapnis aiz plakstiņiem klejo,
Kabatā sendienu drumstalas līdz.
Sagriežas putenī, virpuļo, dejo,
Kamēr caur aizkariem iezogas rīts. (29.08.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|