|
|
|
|
|
|
|
| | Sendienu drumstalas | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pilsētā rēnā slīd gājēju ēnas,
Gaisma no lukturiem blāvojot krīt.
Pakavu skaņas un kustības lēnas –
Bija tā toreiz, bet nebūs vairs rīt.
Dziļi zem bruģa guļ mīļotās kauli,
Simtreiz jau nezinot pāri tiem kāpts.
Es mēness ielās, tu pļavā ar sauli,
Kā nekad pasaulē draudzības slāpts.
Domīgi sapnis aiz plakstiņiem klejo,
Kabatā sendienu drumstalas līdz.
Sagriežas putenī, virpuļo, dejo,
Kamēr caur aizkariem iezogas rīts. (29.08.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1276
Kopā:6126663
|
|
|
|